Padures muižas klēts
18. gs. celtā Padures muižas klēts ar mansarda jumtu ir vienīgā tāda stila celtne Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Patstāvīgā ekspozīcija “Padures vēstures apcirkņi” kļuvusi par nozīmīgu Kuldīgas novada tūrisma objektu, Tā ietverta vairākos tūrisma maršrutos, piemēram, Gardēžu un Kurzemes romantiskajās vīna tūrēs un ir iecienīta jaunlaulāto pietura.
Padures muiža
Pašreizējā kungu māja celta parādes pagalma malā pretī iebraucamam ceļam pēc 1837. g. vēlā klasicisma jeb ampīra stilā skotu muižniekam, tirgotājam Džonam Balfūram. Tajā ir gan sākotnējās greznās ieejas durvis, koka kāpnes, krāsnis.
Padures muiža ir skaistākā klasicisma ēka Latvijā, kurā ir saglabājušas viss oriģinālais interjers. Muiža pieejama apskatēm, kā arī tiek iznomāta svētku svinēšanai un nakšņošanai. Vairāk informācijas www.paduremanor.com
“Ūšu” vārāmais namiņš
“Ūšu” vāramais namiņš – Latvijā vienīgais atsevišķi stāvošais manteļskurstenis, būvēts 19. gs., Padures pagasta mednieki tajā iekārtojuši atpūtas vietu, kuras atslēgu var saņemt pagasta sociālajā mājā “Ūšas”.
Padures ķieģeļnīcas skurstenis
Padures ķieģeļnīcas skurstenis, būvēts 19.g.s otrajā pusē.
Ābeļnieku senkapi
‘’Ābeļnieku’’senkapi – vēlā dzelzs laikmeta kapulauks Ķimalē. Valsts aizs. Nr.1247. Izrakumi veikti 2005. – 2007.g. profesora Andreja Vaska vadībā.
Māmuļas ala
Māmuļas ala Ventas ielejas dabas liegumā. Atrodas netālu no Sarkanajām sienām.
Sarkanās sienas
Sarkanās sienas – 15 – 20 m augsts un aptuveni 100 m garš smilšakmens iezis Ventas kreisajā krastā, ko sarkanu iekrāsojuši devona māli.
Padures pilskalns
Padures pilskalns pēc sava veidojuma un izskata ir tipisks kuršu nocietinājums un kādreiz bijis diezgan ievērojams senās Bandavas zemes centrs. Senākie atklātie pilskalni tagadējās Latvijas teritorijā radušies jau 2. gadu tūkstoša beigās p. m. ē., piemēram, Daugmales un Padures pilskalns. Četras sezonas Padures pilskalnā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļas 1. kursa studenti guva pieredzi arheoloģijā profesora Andreja Vaska un mākslas zinātnieces Baibas Vaskas vadībā.
Tigves pilskalns
Tigves pilskalns. Valsts aizs. Nr. 1249. minēts jau 1230. g. kuršu līgumā kā Pyguwas. Atrodas valsts aizsargātā dabas teritorijā.